Blogs ←

Sāku rakstīt atbildi uz lietotāja AndrisL jautājumu rakstā Allofme rakstā Saglabājiet paniku. Jautājums skanēja : „saki man lūdzu- kas šobrīd ir "slikti" FTP vai PS ? Slikti ir amīšiem, jo viņiem viss piķis ir iesaldēts, slikti ir USA profiem, kam tā ir iztikšana. Kas tev ir slikti no tā, ka saitus apturēja USA tirgū ?"

Uz šo jautājumu mēģināju atbildēt, bet sapratu, ka tēma man tik sāpīga, ka vienā komentārā nespēju izteikties, tādēļ arī šis bloga ieraksts. 

Katrā "Bank run" situācijā atrodas daži  apokalipses sludinātāji un arī pietiekami liels cilvēku skaits, kas staigā apkārt stāstīdami, cik stulbi ir panikot un, ka vajag būt pacietīgam un nosvērtam. Latvijā tādi cilvēki bija, piemēram, Bankas Baltijas gadījumā (naudu daudzi pakāsa) un arī Parex gadījumā (neviens naudu nepazaudēja, vismaz tiešā un nepastarpinātā veidā)

Bet situācija ir tāda, ka neviens nezin patieso PS un FTP finanšu situāciju nedz tie, kas bļauj par pasaules galu, nedz tie, kas saka, ka vajag nogaidīt, nedz arī tiem, kas klusītiņām uztaisa lielu cashoutu un trīcēdami gaida.

Es saprotu to cilvēku labos un racionālos nodomus, kas mierina citus. Bet man interesē vai šie cilvēki ir gatavi kopējā mērķa vārdā netaisīt cashoutus no saviem kontiem, nesaņemot ar asinīm parakstītus solījumus no citiem lietotājiem, ka tie nemēģinās panikā izgrābt savu naudu? Protams, jautājums ir aktuāls, ja jums tajās istabās  stāv summas, kas ir satraukuma vērtas. Un vispār šis bija retorisks jautājums, jo teorijā šādu situāciju ļoti labi izskaidro „Cietumnieka dilēma”.

Manuprāt mēs te savā ciematiņā varam runāt un izrunāties kā vēlamies, jo pasaules kopējo tendenci bariņš ar latviski lasošajiem cilvēkiem īpaši neietekmēs. Un man saprotamie fakti ir:

-         Man nauda nav atnākusi jau ilgā kā 72h un aizvien vairāk cilvēki reportē līdzīgu liet (atbilde uz jaut – kas šobrīd nav labi ārpus USA) un esmu pasūtījis izmaksai tikai daļu no BR.

-         Kopš piektdienas vakara milzīgs skaits cilvēku mēģina izņemt naudu no saviem kontiem

-         ASV mēdiji ziņo pat aizturētiem maksājumu procesoru kontiem, kas nozīmē, ka nezināmas, bet noteikti milzīgas naudas summas ir iesaldētas

-    Spēlētāju daudzums ir samazinājies par 25% Pokerstaros un pa 50% Full Tiltā , kas apdraud daudzu mazāk populāru spēļu un limitu eksistencu, samazina turnīru balvu fondus.

Tai pat laikā PS un FTP apgalvojot, ka spēlētāju kontos esošo naudu turot atsevišķi no sava operacionālā budžeta un par to naudu nav arī sapirkušies 98. gadā Tompsona terases Rīgā un Ņujorkā. (Būtu pateicīgs, ja kāds iedotu linku, kur respektabls avots ir izpētījis šo situāciju un aprakstījis ENG vai LV). Daži cilvēki šovakar arī  ziņo, ka naudu esot saņēmuši, bet pārsvarā tās ir mazas summas, vai summas, kuras nepārsniedz pirms tam iemaksāto dolāru apjomus (tādā gadījumā cashouts notiek ljoti ātri).

Visgrūtāk man ir iebilst pret frāzi, kāpēc panikot par lietām, kuras nevaram ietekmēt. Es personīgi piekrītu tai frāzei un pats arī īpaši nepanikoju. Nepanikoju tādā izteiksmē, ka nemēģinu nodzerties, pakārties vai pārvākties uz dzīvi alā. Bet arī pilnīgi mierīgs neesmu. Refrešoju meilu bieži, lasu forumus un skatos, kas notiek ar spēlēm. Bet paspēlēt īpaši nesanāk. Nesanāk saņemties A spēlēi, kad prātu nomāc tik daudz citas lietas un ir neziņa par nākotni (manā FL disciplīnā Pokerstars bija ļoti ļoti nozīmīga smiļu kaste kurā spēlēties) un par kontā stāvošajiem līdzekļiem (BR bija sasniedzis vēsturisko maksimumu). Tāpēc arī rakstu šīs pārdomas, jo tā izdodas pavadīt vēl kādas 20 minūtes nepārbaudot e-pastu.